Satīties, sapīties - Ivo Fomins

Satīties, sapīties

Un pēc tam atzīties

Nav vairs kur paglābties

Nav par ko izlikties

Sākums vai nobeigums

Sāpes vai pārsteigums

Kas gan tur bija starp mums

Kāds bija jautājums

Un es saku sev vēl neaizej vēl

Nesāpēs vēl

Bet tiklīdz es apstāšos

Es pakļaušos

Kā gribētu

Lai savas domas iestudētu

Es pats

Atļauties nobīties

Nozagt un aizlaisties

Kabatām piebāztām

Sirdīm un lamatām

Rokas uz acīm un

Neredzēt, nezināt

Tāds nu ir iznākums

Laiks varbūt piedos mums