Pārāk daudz - Ivo Fomins

Tikai tad, kad būs apstājies Tava ceļa greizais rats

Varēsi tā kā spogulī sevī ieskatīties pats

Un tu redzēsi, kā sitas sirds

Un Tu dzirdēsi, ka elpas sauc

Un Tu beidzot sapratīsi tas ir daudz

Tikai tad, kad būs aizgājis tava prieka pilnais rīts

Varēsim atkal piecelties un viens otram doties līdz

Pāri bezcerīgām iedomām, pāri jutām nepiedzīvotām

Tālu, tālu prom no tā, ko cerējām

Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz

Vairs tādu vārdu nav, ar kuriem tu man piepildīt

Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz

Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt Pār pāri visam, tagad vientulības

lāsts nāk tevi dzīt

Pār pāri visam, dziļā tumsa jau krīt Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk

daudz Vairs tādu vārdu nav, ar kuriem tu man piepildīt

Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var

sasildīt

Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz

Vairs tādu vardu nav, ar kuriem tu man piepildīt

Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz

Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt