Trīs Runči - Edgars Liepiņš, Раймонд Паулс

Trīs runči kādā krogā par Rīgas jumtiem dzied

Par jaunību kas garām un arī šķērsām iet

Cik meiteņu ir mīlēts, cik pelīšu ir ķerts

No priekiem un no bēdām cik balderjāņu dzerts

Un saka pirmais runcis, tam donžuāna skats

Kad es vēl puika biju, man bija baiga acs

Par kilometru tumsā, pa trim, kad gaisma svīst

Es manīju kur kaķes pa jumtu kori klīst

Un saka otrais runcis, kad es vēl biju jauns

Ak, vai cik skaists es biju, cik elegants un glauns

Ja ne nu Harijs Liepiņš, tad Jakovļevs, jā gan

Un visas Rīgas kaķes tad pakaļ skrēja man

Un saka trešais runcis to garo runča miau

Es biju pirmais tenors, vairs kaķiem tāda nav

Uz jumta dāmu bariņš man allaž bija klāt

Nudien, pat Kārlis Zariņš tā nespēj uzdziedāt

Trīs runči kādā krogā vēl ilgi maļ un maļ

Par jaunību, kas paiet un nenāk atpakaļ

Bet pienāk jaunais runčuks un saka: «Veči, čau!

Man nav, kas jums reiz bija, bet ir kas jums vairs nav»

Un tādēļ saucam mēs — skaista ir jaunība

Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs

Tā nenāks, nenāks vairs, tā neatgriezīsies

Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs