Rīts - Dzelzs Vilks

Uz ielas satrauktu cilvēku ēnas

Kāds kliedz bet es nedzirdu vairs

Tik viegls vējš pirms lidot

Es atplētu rokas un biju tik brīvs

Tik ledainiem pirkstiem tu sažņaudz aizkarus

Bet zini man vairs nav žēl

Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids

Un nāca rīts tik sterili tīrs

Tu piekliedz nakti tukšiem vaidiem

Es stāvēju logā un vēlējos iet

Tavi trauslie kailie pleci sārtās lūpas

Es aizeju brīvs

Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids

Bet zini man vairs nav žēl

Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids

Un nāca rīts tik sterili tīrs