Tas - Dons

Mūžības dažas dzīvoja viņa

Tur kur visas laternas trīc

Trīsdesmit kaķu spēlēja valsi

Viena viņa griezās līdz rīts

Un likās iestrēdzis ir vēstures rats

Uz šaha dēļa viņai mūžīgais pats

Kad mana mute teica: «Brīnišķā, nāc!»

Tik pēkšņi teica, nosarku pats

Laikmetus dažus lasīja viņa

Lugas, kurās cerības gaist

Kaķi, kas viņai sargāja durvis

Brēca kamēr ūsas sāk kaist

Bet manas acis sauca: «Brīnišķā, nāc!»

Kāpēc tā notiek es nezinu pats

Mums laikam abiem bija iestājies bads

Jau ilgi bija plosījies bads

Melnajās segās ielauzās gaisma

Lai viņi netic — nekas

Salauzt mūs nevar miljoniem gadu

Mums abiem ir noticis tas

Kas mums par daļu, ka saulē zvilnot

Daudzi nemāk dabūt neko

Viņiem vēl ilgi jāpaliek gribot

Paņemt mūsu augšējo do

Melnajās segās ielauzās gaisma

Lai viņi netic — nekas

Salauzt mūs nevar miljoniem gadu

Mums abiem ir noticis tas

Salauzt mūs nevar miljoniem gadu

Mums abiem ir noticis tas

Mums abiem ir noticis tas