Rasu Sajaukšanās - Artūrs Skrastiņš, Gundars Āboliņš, Jānis Reinis

Virs zemes daudz ir varmācības

Nu teic, kur izeju lai rod

Te atbilde ir tikai viena

Vajag visas rases sakrustot

Lai viena krāsa, viena mēle

Lai vienas tautas dziesmas skan

Lai papuass ir brālis sēlim

Bet beduīns lai tēvs ir man

Un nebūs tad vairs rasu naida

Un kari nebūtībā grims

Cik skaista pavērsies tad aina

Kad visi vienā krāsā dzims

Un nebūs tad vairs rasu naida

Un kari nebūtībā grims

Cik skaista pavērsies tad aina

Kad visi vienā krāsā dzims

Tad nebūs krievu, turku, dāņu

Būs visiem vienots minarets

Tad nebūs pat musulmaņu

Vien rasols liels un vinegrets

Un mongoļi tad jūras kuģos

Bet piebaldzēns pa stepi jās

Un arābi pie raudu mūra

Ar pašu Jahvi sarunās

Un nebūs tad vairs rasu naida

Un kari nebūtībā grims

Cik skaista pavērsies tad aina

Kad visi vienā krāsā dzims

Un nebūs tad vairs rasu naida

Un kari nebūtībā grims

Cik skaista pavērsies tad aina

Kad visi vienā krāsā dzims

Un ķīnieši tad kokles spēlēs

Un suņi ņaudēs, kaķi ries

Bet kubieši ar vēja dēli

Pa Rīgas jūras līci skries

Ja tomēr atradīsies tādas

Kas negribēs it visiem dot

Tad nākotnes un laimes vārdā

Diemžēl tās nāksies izvarot

Un nebūs tad vairs rasu naida

Un kari nebūtībā grims

Cik skaista pavērsies tad aina

Kad visi vienā krāsā dzims

Un nebūs tad vairs rasu naida

Un kari nebūtībā grims

Cik skaista pavērsies tad aina

Kad visi vienā krāsā dzims