Tikai pārpratums - Ainars Mielavs

Mans alfabēta sākums

Ir beigas Tavējam

Ja, neatrodot vārdus

Mēs tomēr runājam

Un neatklātās domas

Ir tikai pārpratums

Uz lielā, platā ceļa

Vien aplams sastrēgums

Mans saprašanas ilgums

Ir sākums Tavējai

Pat mūžs var būt par īsu

Lai kļūtu savējais

Un nepasniegtās rokas

Ir tikai pārpratums

Pat tad, ja Tu vēl domā

Tas nenotiek ar mums

Mans sirdsapziņas tilpums

Ir piliens Tavējai

Vai tiešām jāļauj nokrist

Tai zvaigznei pēdējai?

Un pat, ja neredzētu

Vairs neviens neko

Mēs uzmeklētu rokas

Uz valsi pēdējo