Adata un diegs - Imants Kalniņš, Ainars Mielavs, Jauns Mēness

Ir katrreiz vairāki, kas vienmēr atgriežas

Pa vienam, divatā, pa simtiem kolonnās

Kad skaļi runājas, kad klusu dziesmu dzied

Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet

Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet

Cik daudz Tu skatījies, cik daudz Tu biji tur —

Pat spožai adatai reiz garām jāaizdur

Un Tevī ievēries es arī skrēju līdz

Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts

Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts

Es vairs par sevi nebaidos

Man vairs nav Tevis žēl

Pat tad, ja atkal atgrieztos

Mēs abi divatā

Man šķiet, es zināju, kā tam ir jānotiek

Kur jābūt negausim, kur punktu jāpieliek

Es sevi sajaucu, tas nebiju vairs es

Tik citā izskatā, uz citas pasaules

Tik citā izskatā, uz citas pasaules

Cik daudz Tu skatījies, cik daudz Tu biji tur —

Pat spožai adatai reiz garām jāaizdur

Un Tevī ievēries es arī skrēju līdz

Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts

Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts

Es vairs par sevi nebaidos

Man vairs nav Tevis žēl

Pat tad, ja atkal atgrieztos

Mēs abi divatā

Ir katrreiz vairāki, kas vienmēr atgriežas

Pa vienam, divatā, pa simtiem kolonnās

Kad skaļi runājas, kad klusu dziesmu dzied

Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet

Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet